Kādi ir izplatītāja pienākumi saskaņā ar GPSR?

Izplatītājs pārbauda, pats nedokumentē

Izplatītājs saskaņā ar GPSR ir tas, kurš produktu laida tirgū, neesot ražotājs, importētājs vai pilnvarotais pārstāvis — parasti vairumtirgotājs, veikals vai tiešsaistes veikals, kas nopērk no piegādātāja Eiropas Savienībā. Viņa pienākums ir pārbaudīts: pārliecinājies, ka produktam ir nepieciešamā marķējuma, vai ir pieejamas lietošanas instrukcijas un brīdinājumi pareizā valodā, un vai ražotāja vai importētāja kontaktdati atrodami uz produkta vai iepakojuma. Tiklīdz izplatītājs zina vai ir pamatotas iemeslas uzskatīt, ka produkts neatbilst prasībām, viņš to nedrīkst piedāvāt, un informē ražotāju vai importētāju, kā arī uzraudzības iestādi. Bīstama produkta gadījumā viņš līdzdarbojas koriģējošos pasākumos, piemēram, atsaukšanas darbībā, un nodrošina, ka uzglabāšana un pārvadāšana neapdraud produkta drošību.

Ko izplatītājs nevar darīt: viņš nesastāda risku analīzi vai tehnisko dokumentāciju, un sešu gadu dokumentu glabāšanas pienākums viņam neattiecas — tas ir ražotāja un importētāja darbs. Svarīga ir robeža, kur izplatītājs vairs nav izplatītājs: ja kāds produktu pārdod ar savu nosaukumu vai zīmolu, viņš tiek uzskatīts par ražotāju, pat ja ir pievienots tikai logo vai produkts ir būtiski modificēts. Ja piegādā Nīderlandē, Vācijā un Beļģijā, izplatītājs papildus pārbauda, vai brīdinājumi ir pareizā valodā — holandieši, vācu vai nīderlandiešu/franču/vācu atkarībā no valodas reģiona Beļģijā —, jo šī prasība skar arī izplatītāju, ne tikai ražotāju.

Kur tas atrodas: Verordināta 12. pants

Šie pienākumi izriet no Verordināta (EU) 2023/988 12. panta, kas īpaši regulē izplatītāja lomu un norobežo to no ražotāja un importētāja, kas minēti citur tajā pašā verordināta.