vai es varu būt tikai viena produkta dēļ gan importētājs, gan izplatītājs GPSR nozīmē

Vai viena un tā pati puse var būt gan importētājs, gan izplatītājs

Jā, tas ir iespējams, bet ne vienai un tai pašai darbībai vienā un tajā pašā laikā: GPSR piešķir importētāja un izplatītāja lomu, pamatojoties uz to, ko puse faktiski dara ar produktu, nevis pamatojoties uz fiksētu titulu, ko kāds sev piešķir. Ja uzņēmums pirmo reizi uz Eiropas tirgus ieved produktu no ārpus ES, tad tas šīs darbības gadījumā ir importētājs. Ja tieši šis uzņēmums pēc tam pārdod arī produktus, kurus jau ir importējis cits uzņēmums un kuri jau ir iekļauti Eiropas tirgū, tad tas šo produktu gadījumā ir izplatītājs. Viens uzņēmums var tādējādi dēļ vienas assortimenta daļas darboties kā importētājs un dēļ citas daļas — kā izplatītājs — tas ir atkarīgs no katra produkta un katras darbības, nevis no uzņēmuma kopumā.

Tas, kas nav iespējams, ir vienā un tajā pašā produktā vienlaicīgi pildīt abas lomas. Produkts uz ES tirgus tiek iekļauts tikai vienu reizi, un puse, kura to dara, ir šī produkta importētājs. Ikviens, kurš to vēlāk turpina tirgot — vairumtirgotājs, interneta veikals, kas iepirkās pie šī importētāja — ir šī eksemplāra izplatītājs. Šis atšķirums ir vairāk nekā tikai etiķete: tas nosaka, kādi pienākumi ir spēkā. Ja kāds kļūdaini uzskata sevi par izplatītāju, kamēr viņa faktiskā loma ir importētājs, viņš palaižas garām pienākumiem, kuri uz viņu patiesībā attiecas. Precīzi, kur šķiras šo lomu atšķirības, ir izklāstīts lapā par kādu lomu jums ir kā ražotājam, importētājam vai izplatītājam.

No kurienes tas izriet: 3. panta un 9. līdz 12. pantu

GPSR 3. pants definē ražotāju, importētāju un izplatītāju kā atsevišķas lomas, kas ir saistītas ar konkrētu darbību ar konkrētu produktu: ražošanu, pirmoreizēju ES tirgum pieejošanu no trešās valsts vai turpmāku tā tirdzniecību. 9. līdz 12. pants pēc tam izklāsta, kādi pienākumi attiecas uz katru lomu — un šie pienākumi būtiski atšķiras. Importētājam starp citu jāpārbauda, vai ražotājs ir izpildījis savus pienākumus un vai ir pieejama nepieciešamā dokumentācija un marķējumi; pēc 12. panta izplatītājam ir vieglāks, vairāk kontrolējošs pienākums un viņam nav jāizstrādā sava riska analīze vai tehniskā dokumentācija. Tas padara svarīgu to, ka katram produktam atsevišķi jānosaka, kāda darbība tika veikta, nevis jāpieņem viena fiksēta loma visam uzņēmumam. Ja kāds iepirkst produktus no ārpus-ES piegādātāja un tajā pašā laikā uz produktu ievieto savus mārku vai logotipu, tas iziet ārpus šī atšķiruma un tiek uzskatīts par ražotāju — tas izriet no noteikuma, kas ir izklāstīts lapā par kad paša mārka ievietošana uz iegādātā produkta noved pie ražotāja statusa. Turpmāk ir detalizēti izklāstīts, ko izplatītājs drīkst un nedrīkst darīt lapā par šo jautājumu.