Kas jāuzraksta uz mana produkta etiķetes?

Nosaukums, adrese un brīdinājums pieder uz etiķetes

Uz etiķetes (vai iepakojuma, vai pievienotā dokumenta, ja pats produkts ir pārāk mazs) lielākajā daļā gadījumu jābūt ražotāja nosaukumam vai zīmolam, pasta adresei, kurā tas ir sasniedzams, veidam, kā identificēt produktu (tipa, partijas vai sērijas numurs) un brīdinājumiem vai drošības norādījumiem, kas pieder pie produkta. Šis pienākums ir ražotājam, kā to apraksta Regulas (ES) 2023/988 9. pants. Un šeit ir pārsteidze, ko lielākā daļa uzņēmēju nezina: ikviens, kas pārdod produktu ar savu nosaukumu vai zīmolu, ir uzskatāms par ražotāju — pat ja produkts ir izgatavots citur un tam ir tikai nolīmēts savs logotips, vai ja tas būtiski ir mainīts. Tas, kurš to dara, nes tāpēc etiķetēšanas pienākumu saskaņā ar 9. pantu, nevis vieglāko izplatītāja lomu.

Importētājs, kurš pieviļņo produktus no ārpus ES, pārbauda, vai šī etiķete jau ir un ir pilnīga, un pievieno tam savu nosaukumu un adresi (11. pants). Izplatītājs — tas, kurš produktu no ES ražotāja vai importētāja vienkārši pārdod tālāk, nolīmējot uz tā savu zīmolu — šim pienākumam pakļauts vienkārši nav: tas tikai pārbauda, vai etiķete ir klāt, bez tā, ka to pats būtu jāsastāda. Brīdinājumu valoda seko patērētājam, nevis pārdevējam: Nīderlandē tas ir nīderlandiešu valoda, Vācijā — vācu valoda, bet Beļģijā — nīderlandiešu, franču vai vācu valoda atkarībā no valodas reģiona — tīmekļveikals, kas apkalpo visu Beļģiju, praksē tāpēc ir jāizmanto divas valodas versijas.

Tas izriet no Regulas (EU) 2023/988 9. un 11. panta

Etiķetes saturs un lomu sadalījums tajā ir noteikts Regulas (ES) 2023/988 9. pantā (ražotājs) un 11. pantā (importētājs). Brīdinājumu valoda katrā dalībvalstī ir noteikta, pamatojoties uz tajā esošo patērētāja valodu.